Tiks uzsākta mazuta glabātavas sanācija Višķos

Augšdaugavas novada pašvaldība īsteno Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. – 2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” projektu Nr. NFI/AK/01 “Vēsturiski piesārņotās vietas “Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātava” sanācija Višķu pagastā, Augšdaugavas novadā”. Jau drīzumā objektā tiks uzsākti būvdarbi, ko veiks iepirkumā uzvarējusī firma – AS “BAO”.

28. septembrī Višķu pagastā piesārņotās vietas teritorijā tikās pašvaldības vadība ar projekta partneriem – biedrību “Višķu attīstībai”, “Henric Johansson Konsult”, sanācijas veikšanas uzņēmuma AS “BAO” pārstāvi Andi Šonmani un mediju pārstāvjiem, lai iepazītos ar projekta gaitu un tuvākajiem plāniem.

Augšdaugavas novada pašvaldības Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Juta Valaine pastāstīja, ka pagājis jau gads kopš projekta uzsākšanas un šajā laikā ir paveikts daudz, lai informētu un izglītotu sabiedrību par projekta nepieciešamību. Beidzot arī noslēdzies iepirkums un ir noslēgts līgums par sanācijas pakalpojumu sniegšanu ar būvniecības uzņēmumu AS “BAO”.

Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins uzsvēra, ka šis projekts ir ļoti nozīmīgums novadam. Viņš vērtē, ka padomju laikos tika veikti ļoti kvalitatīvi būvdarbi, veidojot pamatni mazuta glabātavai, pateicoties kam, mazuts joprojām nav iekļuvis gruntsūdeņos, tomēr nekas neesot mūžīgs.

Višķu pagasta pārvaldes vadītājs, biedrības “Višķu attīstībai” pārstāvis Jānis Proms pastāstīja, ka mazuta glabātava netiek izmantota jau vismaz 30 gadus. Šī vieta radusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad mazuts tika izmantots skolas, Višķu tehnikuma un ciema apkurei. Vēlāk,  kad apkurē sāka izmantot akmeņogles un vēlāk arī dabai draudzīgo šķeldu, mazuta tvertnes palika novārtā. Lai arī tās jau bija uz to laiku iztukšotas un mazuts saglabājies vien tvertņu pašā apakšā, tomēr piesārņojums ir liels. Līdz šim ir veicies, ka naftas atliekas nav nonākušas gruntsūdeņos, taču tas varot notikt jebkurā brīdī, un tad tiks piesārņotas gan apkārtesošās ūdenstilpes, gan iedzīvotāju akas.

Kopš 2005. gada šī vieta ir iekļauta Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piesārņoto vietu reģistrā. Pirms pieciem gadiem tika konstatēti nelegāli šo mazuta tvertņu bojājumi. Mazuta noplūšana tika novērsta un teritorija iežogota. Pašvaldībā tika pieņemts lēmums veikt šīs vietas izpēti, lai apzinātos iespējamo vides apdraudējumu. Šī izpēte ļāva arī pretendēt uz Norvēģu finanšu instrumenta atbalstu. “Beidzot šis process ir uzsākts un es ceru, ka mēs to kopīgi paveiksim, šī vieta tiks sakārtota un nākotnei tiks atstāta zaļa un sakopta vide,” teica J. Proms.

Līdz 2024. gada pavasarim Augšdaugavas novada pašvaldība sadarbībā ar projekta Norvēģijas partneri  – “Henric Johansson Konsult” un projekta Latvijas partneri – biedrību “Višķu attīstībai” īstenos sanācijas projektu vēsturiski piesārņotā vietā – Višķu profesionālās vidusskolas mazuta glabātavā. Projekta mērķis ir piesārņotās vietas attīrīšana, lai panāktu augsnes un grunts kvalitātes uzlabošanu, tādējādi novēršot apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi. Projekta ietvaros ir paredzēts likvidēt piesārņojuma avotus – atbrīvot/attīrīt tvertnes un dīķi, kas izveidojies vēsturisku naftas produktu noplūžu rezultātā, pazemes un virszemes infrastruktūru un grunti no naftas produktiem, veikt sanācijas darbus un revitalizēt piesārņojuma areālu, kā arī demontēt tvertnes, iekārtas un degradējošos infrastruktūru. Liela uzmanība veltīta tieši sabiedrības informēšanai un izglītošanai, paaugstinot sabiedrības izpratni par aktuāliem vides un klimata jautājumiem.

“Henric Johansson Konsult” projektu vadītāja Ieva Johansson atzina, ka, pirmo reizi ieraugot objektu dabā, Norvēģijas pārstāvji bijuši šokā, ka tāds piesārņojums mūsdienās ir iespējams. “Norvēģi ir soli priekšā savas vides sakārtošanā, tāpēc ir labi, ka var no viņiem mācīties. Ir apsveicami, ka arī mēs sākam domāt par savu nākotni un bērniem, jo tā ir visu mūsu vide,” teica Ieva Johansson.

Projekta Norvēģijas partneris “Henric Johansson Konsult” vadītājs Henriks Johansson piedalījās pasākumā attālināti un pauda gandarījumu par iespēju piedalīties šajā projektā. “Vizītes laikā redzot šo vietu, tā mūs šokēja. Tāpēc ir ļoti svarīgi izglītot sabiedrību, jo īpaši bērnus un jaunatni, un darīt to tieši tagad. Ceram, ka tas ir tikai sākums mūsu turpmākai sadarbībai, ko varam attīstīt izglītošanas jomā, varam izglītot arī par aizrautību ar dabu, vidi, turpinot šāda veida pasākumus arī nākotnē. Mūsu kultūras atšķiras un iespējas ir dažādas, bet, izveidojot pieredzes apmaiņas platformas un sākot darīt kaut ko kopā, tas ir sākums kam lielākam. Ceru, ka nākamajā vizītes reizē šī vieta jau būs sakopta, jo tā ir pelnījusi būt labāka, tīrāka,” teica Henriks Johansson.

Projekta ietvaros ir noticis bērnu vizuālās mākslas konkurss par klimata pārmaiņu tēmu, iesūtīti 62 darbi dažādās tehnikās. Višķu estrādē notika klimata pārmaiņu pikniks, izglītojot novada skolu jauniešus par klimata pārmaiņu tēmu un rīkojot aizraujošas radošās darbnīcas, kurās bērni apguva dažādus vides aizsardzības jautājumus, piemēram, par nepieciešamību šķirot atkritumus, saudzēt vidi.

Beidzot sāksies arī paši sanācijas darbi. AS “BAO” jau ir pieredze līdzīgu objektu sakārtošanā, pirms gada likvidēta līdzīga mazuta glabātava Valmierā. Uzņēmuma “BAO”  pārstāvis Andis Šonmanis uzskata, ka objekts nav sarežģīts, vienīgi būvdarbu laikā var atklāties dažādas pazemes komunikācijas un lokālas noplūdes, ar ko jārēķinās. “Mēs esam pārliecināti, ka paveiksim to, ko esam uzņēmušies, un rezultātā šī būs sakārtota un skaista vieta,” teica A. Šonmanis. Ar Valsts vides dienestu ir saskaņota sanācijas programma, un drīzumā objektā sāksies būvdarbi.   Sākumā tiks savākts izlijušais mazuts, kas tiks nodots attiecīgam operatoram utilizācijai, tālāk sekos grunts tīrīšana, rezervuāru demontāža un teritorijas sakopšana.

Projekta īstenošanai kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 682 189,00 EUR, tai skaitā programmas finansējums 1 429 861,00 EUR, saņēmēja līdzfinansējums 252 328,00 EUR.

Teksts: Inese Minova
Foto: Dainis Bitiņš