Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Apraksts
Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. – 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils rajonā, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa. Višķu pirmā baznīca celta 1621. gadā no ozola baļķiem par godu svētajam Jānim Kristītājam. To cēla muižnieki Andrejs un Elizabete Moli ārpus Višķu ciema, kapsētā. 1625. gadā nodibināja Višķu draudzi. Šī baznīca draudzei kalpoja 94 gadus. 1715. gadā par Heronima un Katrinas Molas līdzekļiem baznīcu nojauca un pārcēla tuvāk pie Višķiem, uz ezera pussalas. Šī baznīca draudzei kalpoja 224 gadus un tās lielums bija 410 kubikmetri. Vecā Višķu baznīca saistīja prof. Vipera un Dr. A.Krūmiņa uzmanību kā oriģināls arhitektūras piemineklis. Baznīca celta no ozola baļķiem ar mūrētiem stūru stabiem un apšūta dēļiem līmeniskā virzienā. Baznīcas priekšā bija portiks ar 4 masīvām, mūrētām kolonnām. Logi tikai virs ieejas durvīm un zelmenī. Baznīca gandrīz kvadrātveidīga ar vienu navu. Kora telpas (luktas) bija uz tievām koka kolonnām visapkārt baznīcai ar paplašinājumu pie ieejas un pie altāra. 1891. gadā Lieldienu svētkos Višķu baznīcu piemeklēja nelaime. Tā kā kora telpās (luktās) sakāpa daudz cilvēku, tievie un sapuvušie stabiņi, uz ko balstījās luktas, nolūza. Hallē (baznīcā) iebruka griesti ar luktām. Tas prasīja vairāku personu upurus un dažus sakropļoja uz visu mūžu. 1894. gadā salaboja iebrukušos grieztus un ielika mūra stabiņus salūzušo vietā. Pēc šī notikuma 1907. gada 2 augustā Moģiļovas arhibīskapa kūrija Pēterpilī griezās pie gubernatora ar lūgumu atļaut Višķos celt jaunu mūra baznīcu. 1908. gadā prāvests B.Veržbickis nevis vecās baznīcas vietā, bet ārpus Višķu miesta uzsāka celt jaunu baznīcu. Baznīcu cēla pēc Liepājas arhitekta Standmaņa būvprojekta. Tā ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa. Laikā no 1908. gada līdz 1915. gadam prāvests B.Veržbickis par draudzes locekļu un Leticijas Moles līdzekļiem uzcēla baznīcu un uzlika tai jumtu. Nepabeigti palika baznīcas iekšdarbi. 1918. gadā par Višķu draudzes prāvestu iecēla J.Livcānu. Viņš veica baznīcas iekšdarbus: salika grīdas, griestus, izdarīja apmetuma darbus, ielika pagaidu altāri un 1925. gadā sāka noturēt dievkalpojumus jaunajā mūra baznīcā. 1930. gadā bija nobeigti arī galvenie iekšdarbi. 1935. gadā vēl nopirka 673 kg smagu zvanu. 1936. gadā par Višķu prāvestu iecēla A.Skromanu. Viņa laikā iegādājās divus žirandolus, Jaunavas Marijas karogu, ievilka elektrību, cēla plebāniju un Rīgas Kolbes firma uzstādīja jaunas ērģeles. Tās iesvētīja profesors A.Novickis. Sprediķi runāja Augškalnes prāvests A.Misjuns.1939. gada 27.jūnijā Višķu baznīcā iespēra zibens. Ugunsgrēku nodzēsa Višķu un Daugavpils ugunsdzēsēji. Baznīcai pilnīgi nopostīja kārniņu jumtu, kā arī sabojāja iekšējo iekārtu. Baznīcai radās zaudējumi ap 20 000 latu. Laikā no 1966. līdz 1972. gadam prāvests E.Klavcāns salaboja tornim jumtu un arī torni, iegādājās solus, salika logus, pagaidu altāri pārnesa sānos un ierīkoja tur sv. Jāņa altāri, sakārtoja lielo altāri un izkrāsoja baznīcu. Baznīcas labajā pusē ir melns ozolkoka altāris. Pārvests no Dubnas kapelas. 1937. gadā veco koka baznīcu Višķos nojauca. To pārveda uz Valmieru un tur uzstādīja no jauna. Tā trešo reizi šo baznīcu pārbūvēja. Tagad tajā ir izdarītas būtiskas izmaiņas.Vecās koka baznīcas vietā vēl ir pagrabi, kur atrodas muižnieku Molu kapu kapenes. Pie šīs baznīcas dārzā apbedīti prāvesti F.Sandra un J.Kesmins. Pie jaunās mūra baznīcas dārzā ir apbedīts prāvests S.Litaunieks. Daži apgalvo, ka Višķos dzīvojuši četri baznīckungi. Žēl, ka nepiemin laiku un gadu, kad tas bijis. Kādreiz prāvests B.Veržbickis stāstīja, ka viduslaikos Višķos bijusi bīskapa baznīca. Šo domu apstiprina arī kāds 1310. gada dokuments, kurā rakstīts, ka Latgalē bijusi sava diecēze un tā būtu meklējama starp Kalupi un Višķiem. Tās nosaukums dokumentos minēts kā “epixopatus Versowensis” un diacēze “Columniensis”. Balstoties uz šo dokumentu, daži domā, ka bīskapa katedrāle bijusi Višķos.
Kontaktinformācija:
Tālrunis: +371 65440034
Mola muižas apbūve
Apraksts
Veidojusies 19. gs. beigās. Muižas pils atradās tagadējā ciemata centrā (aiz Višķu profesionālās vidusskolas pirmā mācību korpusa ēkas dīķa virzienā). Tā bija pils ar diviem torņiem. Pēc 1. Pasaules kara ēka nodega. Piederēja Hermanim un Letīcijai Moļiem. Pavisam apkārtnē viņu īpašumā bija 18 pusmuižas ar 4000 ha zemes. Zemi iznomāja vai arī to pārvaldīja muižkungi. Līdz mūsdienām saglabājusies klēts, kūts, 2 -stāvu dzīvojamā ēka, kurā ilgus gadus bija Višķu lauksaimniecības tehnikuma mācību telpas.
Tālrunis: +371 65425347
E-Pasts: padome@viski.lv
Daniševkas Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca
Apraksts
Atrodas ainaviskā vietā Daniševkā netālu no Luknas ezera krasta. Ēka uzbūvēta un iesvētīta 1908. gada 31. augustā. Baznīcas dārzā atrodas mācītāja J. Digileva (1869–1933) kaps.
Kontaktinformācija:
Tālrunis: +371 65425347
E-Pasts: padome@viski.lv
Daniševkas vecticībnieku lūgšanu nams
Apraksts
Celts 19. gs. beigās. Guļbūves ēka ar diviem torņiem, kas apšūta ar dēļiem.
Kontaktinformācija:
Tālrunis: +371 65425347
E-Pasts: padome@viski.lv
Muižnieku Molu kapenes (mauzolejs)
Apraksts
Atrodas Višķu ciematā pussalā pie Dotkas ezera vecās koka baznīcas vietā. Tām līdzās ir baznīcas kapi.
Kontaktinformācija:
Tālrunis: +371 65425347
E-Pasts: padome@viski.lv
Piemiņas vieta genocīda upuriem – nošautajiem Višķu un Dagdas ebrejiem
Apraksts
Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti apmēram 85 000 ebreju, 35 000 no tiem – Daugavpilī, arī tās apkārtnē tika nogalināti vairāki tūkstoši ebreju tautības iedzīvotāju. Masu slepkavības vieta atrodas arī Višķu pagasta – Kalna Višķos, kur nogalināti Višķu un Dagdas ebreji. Ceļa kreisajā pusē, vietā, kur 1941. gadā tika nošauti ebreji, par pagasta pašvaldības līdzekļiem 2001. gadā ierīkota piemiņas vieta un uzstādīts neliels granīta akmens (autors Aivars Regža).
Putnu novērošanas tornis
Apraksts
Atrodas pie Višķu –Aglonas ceļa starp Luknas un Boltaru ezeriem. No skatu torņa paveras skats uz 4 Višķu ezeriem. Jauka vieta putnu un dabas vērošanai.
Maskovskas (Maskavas) pareizticīgo baznīca
Apraksts
Celta un iesvētīta 1879. gadā. Baznīcas altāris ir vienkāršs, bez rotājumiem. Īpaši izteiksmīgi ir t.s. Novgorodas stilā veidotie baznīcas vārti un vairākas ikonas, kas ir veidotas senā tehnikā: Novgorodas, Maskavas u.c. stilos.
Višķu ebreju kapi
Apraksts
Kapsēta izveidota 19. gadsimta sākumā. To izmantoja arī Somersetas (tagad Aglonas) ebreji.
Ebreji Višķu apkaimē sāka apmesties 18.gadsimta beigās. Sākoties I pasaules karam, daudzi viņiem aizbrauca uz Krievijas iekšieni, citiem pēc tam izdevās emigrēt uz Amerikas Savienotajām valstīm un Izraēlu. Taču daļa atgriezās Višķos. 1921. gadā Višķos atvēra 4 klašu ebreju skolu, kurā mācības notika idišā. 20.gadsimta 30.gados Višķos ebreji veidoja 56% (423 cilvēki) no kopējā iedzīvotāju skaita. 1935. gadā 50 no Višķu 58 amatniecības un tirdzniecības uzņēmējiem ebrejiem.
Šo kapsētu ieskauj mūra žogs. Tai ir metāla vārti, kas ir sabojāti, tāpēc tos nevar aizvērt. Senākie kapu pieminekļi – akmens stēlas šajā kapsētā datētas ar 19. gadsimta 50. – 90. gadiem. Lielākā daļa pieminekļu ir labi saglabājušies, taču ir stēlas, kas daļēji ieaugušas zemē, sašķiebušās un nolauztas. Šajā kapsētā ir arī daži oheli – mājiņas, ko parasti cēla uz ievērojamu cilvēku (piemēram, rabīnu) kapu kopiņām. Oheli veidoti no betona. Stēlas galvenokārt ir no pelēkiem un tumšiem laukakmeņiem. Ir arī dažas melnā granīta stēlas, kas attiecināmas uz 20. gadsimtu. Stēlu noformējums ir ļoti vienkāršs, bez grezniem dekoriem. Izplatītākie dekori: balodis vai divi viens pret otru vērsti baloži, kas simbolizē ebreju tautu un sievietes vārdu; viens vai divi brieži, kas simbolizē nevainību; lauva (Jūdu cilts ģerbonis), vīnogulāji – auglīga darba un ebreju tautas simbols, Dāvida zvaigzne, ziedu motīvi, rokas, kas ir kohenu zīme, kā arī ebreju nacionālais svečturis – menors. Taču stēlu noformējumā galvenokārt ir tikai uzraksts. Uz dažām stēlām tas aizņem visu virsmu. Datumi norādīti pēc ebreju kalendāra.
